Mans stāsts sākās ar to, ka bērnības pirmie gadi bija ļoti laimīgi - vecāki mīlēja viens otru un mūs, bija it kā viss un ideāli, bet patiesībā nebija pats svarīgākais - visa pamats - Dievs.
    Tad viss sāka šūpoties un mūsu dzīvē sākās smagie gadi - iepazinu, ko nozīmē zaudēt vienu no vecākiem un mīļos cilvēkus, iepazinu vientulību, nabadzību, smagu darbu, izsmieklu, pazemojumu, bezspēcību un izmisumu un ļoti lielus zaudējumus Tā visa rezultātā pusaudža gados nonācu pie domas, ka man nav jēgas un izmisums ir tik liels, ka gribu tikai mirt.
    Tad manā dzīvē iespīdēja saule, sapratu, ka ir kāds, kurš mani mīl - mans Debesu Tēvs. Sapratu, ka Viņš bijis ar mani visos tajos brīžos, kad biju viena savās bēdās. Bet tā kā nebiju jo stipri pieķērusies Dievam, tad attālinājos no Viņa, bet Viņš mani atgrieza atpakaļ, un tas notika pateicoties LKSB. Biju trīs dienu nometnē, kad sapratu, ka braukšu mājās ar jaunu dzīvi un vēl joprojām esmu tajā :) Tas, kā nokļuvu LKSB nometnē, kurā atgriezos pie Dieva, bija milzīgs brīnums, tāpat kā tas, ka atgriezos, jo citiem saktoties uz mani likās, ka ir bezcerīgi turpināt lūgt, bet ne Dievam.
    Esmu iepazinusi daudz sāpju un zinu arī tās sāpes, kad Tevi nodod pat ticības biedri, bet es slavēju Dievu par visu savu dzīvi, jo zinu, ka esmu patiesi dārga un to parāda Jēzus nāve pie krusta par mani un tevi.

Elīna, LPA
(2007.gads)