Iecavā sāka jau krēslot, un līdz ar pirmo tumsu ieradās arī pirmie nometnes dalībnieki. Kopumā visās trijās dienās bijām ap 80 studentu un absolventu no visas Latvijas. To uzskatāmāk varēja redzēt iepazīšanās spēlēs pirmajā vakarā, kad Latvijas kartes kontūrās katram bija jānostājas aptuveni tajā vietā, no kurienes nācis. Protams, pie Rīgas bariņš bija krietni lielāks kā citur, un šīs pilsētas robežas stilizētajā kartē cilvēki iestiepa pat Lietuvā.

Bet - par visu pēc kārtas. Nometnes nosaukums “Trāpi10-niekā!” tika izvēlēts divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kopā domāts sagaidīt 2010.gadu, tā teikt - ietrāpīt 10-niekā. Otrkārt, visā nometnes laikā, bet sevišķi uzrunās no rītiem un Marka drāmas izrādē, bija iespēja vairāk uzzināt un domāt par Jēzus Kristus dzīvi (par pamatu ņemot Marka evaņģēliju) un to, kā attieksme pret Viņu ir saistīta ar trāpīšanu vai netrāpīšanu īstajā dzīves mērķī.

Uzrunas atraktīvi, saistoši, ar humora piedevu un publikas iesaistīšanu pirmajā vakarā un turpmākajos rītos teica Ulvis Kravalis. Pēc uzrunām visi sadalījās pa mazākām grupiņām, kur varēja iepazīties tuvāk un pārrunāt, kas aizķēries, ir vai nav saprasts no uzrunām, vai vispār par nometnē piedzīvoto. 30. un 31. decembra pēcpusdienas bija darbnīcu un semināru laiks, kad varēja liet sveces, mācīties cīnīties ar ēnas pretinieku – jeb pašaizsardzības pamatus, dejot sporta un skotu dejas. Varēja gatavot dažādus niekus no pērlītēm, ko labprāt darīja arī puiši, kā arī piedalīties šautriņu mešanas sacensībās. Notika arī par tradīciju kļuvusī koncertēšana Iecavas pansionātā, kur muzikālās darbnīcas laikā samēģinātās dziesmas gandrīz 10 studentu dziedāja tā iemītniekiem, kā arī baudīja ļoti sirsnīgu uzņemšanu. Semināru tēmas šogad bija– dusmas; kā būt pilsonim; Bībeles uzticamība; problēmas un personības izaugsme; perfekcionisms; kāpēc vīriem riebjas iet uz baznīcu un citas. Abos vakaros bija atšķirīga programma – pirmajā vakarā notika kristiešu cepināšana un priekšnesumu šovs, kur etīdes par tautā populāru izteicienu rašanos izspēlēja mazās grupiņas. Kristiešu cepināšanas laikā četriem kristiešiem – Kasparam, Igoram, Ritai un Ulvim nācās atbildēt uz dažādiem jautājumiem par Dievu, dzīvi, attiecībām, ar kuriem viņi diezgan labi tika galā. Mazo grupu šovā izpaudās studentu apbrīnojamā izdoma, nieka divu stundu laikā sagatavojot skečus par dažādiem izteicieniem, piemēram, “nepūt no mušas ziloni”, “nekad nesaki nekad”, “bitīt matos!”.. Vecgada vakarā bija iespēja noskatīties Marka drāmas izrādi, kas ar savu klātbūtnes efektu nevarēja atstāt vienaldzīgu. Pēc tam, domās pārcilājot izrādē redzēto, kā arī to, kā pagājis 2009.gads, studenti rakstīja vēstules sev, atbildot uz dažādiem jautājumiem par aizgājušo gadu – kas izdevies, kas nē, ko domā iesākt nākamajā gadā un kāda būs Dieva loma tajā? Vēstules to rakstītāji varēs saņemt pēc gada kopā ar ielūgumu uz nākamo nometni.

Stundu pirms pusnakts pulcējāmies Iecavas luterāņu baznīcā uz dievkalpojumu. Tikmēr bija cilvēki, kas palika sagatavot visu vakara Jaungada svinībām – cienastu, telpas iekārtojumu un vēlreiz pārdomāt pasākuma scenāriju. Pēc vietējo iedzīvotāju organizēti neorganizētā salūta noskatīšanās un apkampieniem, sveicieniem ar Jaunā gada iestāšanos, visi pulcējās skolas zālē, sasēdās pie galdiņiem un gaidīja, kas nu būs. Izrādījās, Iecavā nokritusi pasažieru lidmašīna, no tās izbēdzis tikai viens cilvēks – brazīltietis Ugo (Uģis), kas bija domājis doties uz talantu šovu Murmanskā. Brazīlietis arī parādīja video, kā viņš gatavojās ceļam, kā lidmašīnas avārija notikusi un kā viņam gājis pēc tam. Beigās Ugo kopā ar vakara vadītājiem nolēma, ka paliks Jauno gadu sagaidīt šejienes talantu šovā. Priekšnesumiem mijoties ar Ugo paša dažādu talantu rādīšanu un uzdevumiem publikai, nemanot pienāca jau gandrīz pulksten četri rītā. Pēc tam vēl notika disenīte tiem, kas vēlējās svinības turpināt ilgāk.

Nometnes laikā pirms uzrunām un vakaru pasākumiem bariņš absolventu un studentu devās uz skolas kapelu, lai lūgtu par runātājiem, studentu sirdīm – lai Dievs uzrunā, palīdz visam notikt pēc Sava prāta. Lūgšanu neredzamo spēku varēja just. Nometnes beigās vadītāju komanda veselu stundu dalījās tajā, ko ieguvuši, piedzīvojuši, sapratuši. Protams, izvērtējuma anketās pēc nometnes varēja izlasīt arī šo un to, kas lika domāt par kādiem uzlabojumiem. Tomēr, pāri visam vienmēr ir sirdi ielīksmojoši lasīt kaut vienu tādu komentāru, kā : “Šajā nometnē pieņēmu Jēzu!”

Citi studenti par nometni:

“Patika gandrīz viss. Bija forša atmosfēra, superīga maza grupa, interesanti semināri un viss kopumā likās lieliski. Likās, ka nebija tā, ka kāds cilvēks būtu aizmirsts un viens.”

“Patika dalībnieku daudzveidība un spēja radoši izpausties.”

“Patika, ka cilvēki bija mazāk un līdz ar to viss likās daudz personīgāk. Arī attiecības ar citiem nometnes dalībniekiem likās tuvākas. Patika rīta uzrunas - likās ļoti aizraujošas un iedvesmojošas.”