     Arī man bija iespēja piedalīties lūgšanu naktī Rīgā. Lai gan esmu ieradusies vismaz stundu par agru, jau ir jūtama rosība brālības biroja telpās – slavētāji mēģina, dzirdamas cilvēku sarunas un tiek veikti kādi sagatavošanās darbi.

     Jau dodos turp „šovakar gaidāms jauks vakars” nojautu pārņemta un tā nu tas arī notiek. Gar malām tiek iedegtas svecītes, ir sagatavoti kādi uzkožamie, pamazām jau saradušies gana daudz cilvēku un sākam dziedāt mūsu Dievam slavēšanas dziesmas. Vēlāk uzrakstām uz liela ruļļa pateicības, kuras izritinām un izlasām. Jāsecina, ka ir tiešām daudz, par ko pateikties un uz brīdi šķiet, ka tā varētu lielāko daļu no vakara pavadīt, novērtējot un pasakoties par to, cik mums ir dots daudz. Protams, uz grīdas noliekot lapas, redzam, ka ir ļoti liela čupa arī ar dažādiem uzrakstītiem grēciņiem, no kā gribētos mums katram atbrīvoties, un ir jomas, kur gribam lūgt, lai Dievs mums palīdz un iejaucas.

     Karīna ir sagatavojusi ļoti interesantas un pat pārsteidzošas lūgšanu stacijas. Vienu brīdi sēžu noķēpājusies melna ar krāsu, kas tik viegli neiet nost no rokām un sajūtos tikpat ķepīgi un forši kā sākumskolā pēc zīmēšanas nodarbībām. Pavisam grūti un ar lielu apņemšanos izlemjam tomēr ar Kristīni arī nomazgāt viena otrai kājas, kas arī bija viens no uzdevumiem. Protams, vispatīkamāk ir pasēdēt stacijā, kurā vari pabaudīt tēju, uzēst konfektes un vienkārši nesteidzīgi padomāt un ļauties, lai par tevi kāds parūpējas.

     Vakara gaitā sazvanāmies internetā ar dažādiem cilvēkiem no Latvijas un ārvalstīm. Prieks dzirdēt, kā iet Zaigai, kas šobrīd Dānijā, kā arī liela interese un patīkami dzirdēt, ko stāsta meitenes no Ventspils un ka šīs pilsētas grupai iet labi.

     Vēlāk paspējam arī pateikties un aizlūgt par visām pilsētas grupām, kā arī dalīties un iedrošināt viens otru ar liecībām, kur redzamas kādas pārsteidzošas lietas Dievs darījis mūsu dzīvē. Vakars vēl nebeidzas – ir iespēja vēl arī noskatīties aizraujošu filmu par attiecībām „Fireproof” un dzirdēt, kā iet Kārlim Anglijā, tomēr ir jau diezgan vēls un tajā laikā esmu jau devusies prom.

     Jāsecina, ka arī šis vakars bija īpašs – laiks, ko pavadīt kopā ar Dievu, sen neredzētiem draugiem un jauniegūtām paziņām. Un sajūta, it kā būtu pagājis pavisam neilgs laiks, kad pēdējoreiz būts kādā Brālības pasākumā. Nu, var jau būt, ka arī nemaz tik ilgi nav...