raksti

Formacion – pārvērtības notikušas!

Jūlija beigās un augusta pirmajās divās nedēļās Polijas vidienē notika IFES Eiropas un Āzijas jauno studentu vadītāju Formacion jeb apmācības konference. Par saviem iespaidiem dalās Ieva Kunce, Anna Sēruma, Ieva Gaidule un Jānis Bukins.

Ieva Kunce (Rīga):

Mans šīsvasaras piedzīvojums saucas Student Leadership Formacion 2009, kas katru gadu savāc kopā nacionālo IFES komandu dalībniekus, grupu vadītājus, brīvprātīgos un arī algotos darbiniekus no Eirāzijas un Tuvo Austrumu valstīm. Kopā mēs bijām gandrīz 200 cilvēki, no kuriem 12 no Latvijas.

Mans ceļš sākās 25.augusta rītā, kad kopā ar Rautmaņu ģimeni, Zaigu un Kaie (meiteni no Tartu studentu kustības) sēdāmies mašīnās un devāmies Polijas virzienā. Mums vajadzēja ierasties ātrāk, jo Zaiga, Kaie un es braucām ar mērķi vadīt grupiņu un pirmās trīs dienas notika vadītāju sagatavošana. Nometne notika kristīgajā centrā Proem, kas atradās Zakosciele ciemā.
Formacion man un, domāju, ka daudziem, bija īpaša pieredze, jo varēja satikt tik daudz un dažādus kristiešus no daudzām valstīm un uzzināt, kā iet citur. Bija arī īpaša tikšanās Baltijas valstīm, kurā tika pausta vēlme sarīkot kādu kopēju pasākumu lietuviešiem, latviešiem un igauņiem.

Nometnes galvenais hīts bija Marka evanģēlijs, ko mums apgūt palīdzēja Endrjū Peidžs (Andrew Page) ar savas īpašās pieejas - ”Mark experiment” palīdzību. Tas nozīmē, ka sešas dienas pēc Endrjū uzrunām mācījāmies no galvas Marka evaņģēliju un septītajā dienā iestudējām Marka drāmas interaktīvo versiju, kad spēlē piedalās sešas grupas. Un tas patiešām bija iespaidīgi, kā sešas grupas, kopā ap 180 cilvēku, ir iesaistīti visā Marka evaņģēlija uzvešanā. Bez Marka drāmas, vienkārši mācoties Marka evaņģēlija notikumus, Endrjū parādīja, ka tas, ko tu iegūsti, nav tikai zināšanas, bet arī veids, kā lūgt un slavēt Jēzu cauri Marka evaņģēlija notikumiem, lūgt un slavēt arī vienkārši - skatoties kā citi spēlē izrādē.

Ko es ieguvu jeb sapratu:
1) caur vairākām situācijām es sapratu, ka mana identitāte joprojām ir ļoti cieši saistīta ar to, ko es izdaru, nevis ar to, ka esmu Dieva bērns;
2) mācījos uzticēties tam, ka kāds manī redz noteiktas spējas, kurām pati neticu;
2) esot tik multikulturālā vidē, ieraudzīju, cik ļoti kritiski ir latvieši, mēs vienmēr atradām kaut ko, kas nav labi:)
3) vienā no āra aktivitātēm – kāpšanas sienā, nonākot līdz grūtākajam punktam, sāku teikt, ka nevaru un lūgties, lai drošinātājs laiž mani lejā, bet komandas biedri tikai kliedza, ka es to varu. Ar viņu atbalstu saņēmos un uzkāpu. Es sapratu, ka tā vienmēr daru, kad nonāku līdz grūtībām un sava individuālisma dēļ nepieņemu palīdzību un padodos. Šī aktivitāte man ļoti palīdzēja saprast, ka man ir jābūt pazemīgākai pret jebkuru palīdzību, ko kāds piedāvā un ka man tā ir neapšaubāmi vajadzīga;
4) un vēl tā bija lieliska iespēja aizmirst par krīzi Latvijā un domāt par to, ka Kāds visus šos procesus vada un atgriezties Latvijā ar pozitīvāku skatu uz dzīvi arī bez naudas kabatā:)

Man personīgi šī nometne bija iespēja uz 2 nedēļām izlekt laukā no darbs/mājas režīma un pareflektēt par to, kas es esmu un ko daru, un ko vēlos darīt turpmāk LKSB un citās jomās. Šīs divas nedēļas bija grūtas, bet arī vērtīgas un šo vērtību un izmaiņas sāku novērtēt tikai tagad, esot atpakaļ ierastajā vidē.

Anna Sēruma (Ventspils):

Mans ieguvums no Formacion - zināšanas par Marka evaņģēliju, pirmo reizi arī piedalījos Marka drāmā, spēlēju slavēšanas grupā un man bija kolosāla mazā grupiņa.

Kas patika: ka rīta sesijas pasākumi, kas ilga apmēram stundu, tika mainīti un nekad no tā nenogurām, nevarēja pierast pie rutīnas. Piemēram, citu dienu rīta daļa iesākās ar slavēšanu, citu - noslēdzās.

Patika brīvā laika atpūtas iespējas - brauciens ar kanoe patika vislabāk. Manai mazai grupiņai uzdāvināja braucienu ar kanoe, tad nu devāmies irties pret straumi. Kāpu laivā ar grupiņas vadītāju. Sākumā mums bija tikai viens airis, nācās man palīdzēt ar rokām irties, bet sapratu, ka īsti loģiski tad nav, tad nu dabūju arī es airi:) Beigu beigās atradām ritmu un stūrējām pretī straumei ar lielu ātrumu. Nākamajā dienā Janas grupiņai bija tieši tāda pati iespēja. Viņa mani uzaicināja irties kopā- mums tapa bija meiteņu ekipāža. Braucām sparīgi pret straumi, īrāmies, apdzinām vienu, otru, trešo kanoe ekipāžu un beigās izrāvāmies un bijām tālu pašā priekšā. Tā nu sanāca, ka beigās meiteņu ekipāža bija visspēcīgākā un mērķtiecīgākā no pārējām. Protams, arī zaros ieskrējām un nācās pārvarēt dažus sēkļus, tomēr bijām pašā priekšā!

Ieva Gaidule (Rēzekne):

Polijā man ļoti patika, pirmajā nedēļā gribējās uz mājām, jo nespēju pilnībā komunicēt ar cilvēkiem un mazajā grupā nerunāju, jo nespēju savas domas formulēt angļu valodā...bet vēlāk ļoti patika! Man ļoti patika praktiskā kalpošana pilsētā. Mana grupiņa un vēl 2 grupiņas devās uz pilsētu krāsot kādai skolai sētu, bija interesants un svētīgs darbs. Un, protams, draugi, kā tad bez tiem! Tagad man ir daudz jaunu draugu Eiropā un ne tikai...Draugi Norvēģijā, Portugālē, Somijā, Kirgiztānā, Urugvajā, Austrijā un citās pasaules valstīs! Polija bija svētīgs laiks - pateicoties klusajiem laikiem kopā ar Dievu, man daudz kas atklājās par manu tagadējo dzīvi un par manu nākotni! Paldies brālībai par iespēju būt šajā lieliskajā nometnē!

Jānis Bukins (Rīga)

Es nevaru lielīties ar lielām un milzīgām izmaiņām pēc šī pasākuma. Citi ļaudis nometnes beigās stāstīja, cik ļoti ir mainījušies un daudz ieguvuši, Mani starp tiem neatrast.

Tomēr, tas jau nenozīmē, ka nebija ieguvumu. Tādi ir, tikai tie ir grūtāk pamanāmi un tos var vairāk redzēt kā papildus pieredzi, uz kuru atsaukties.

Ir arī pāris konkrētas lietas - ļoti patika Marka drāma. Pirms tam to nebiju redzējis, bet tagad arī pats piedalīšos LKSB Marka drāmas tūrē pa Latviju. Laiks Polijā palīdzēja redzēt, ka LKSB rullē. Sarunās ar citiem cilvēkiem varēja saprast, ka mums šeit, Latvijā, tiešām labi klājas, salīdzinot ar citām valstīm. Tas ir iedrošinājums darboties tālāk.

Formacion palīdzēja iegūt sakarus ar cilvēkiem citās valstīs. Deva pirmo grūdienu un iedrošinājumu attīstībā un komandas veidošanā. Daudz gan vēl ir jāstrādā, arī atgriežoties mājās. Ceru, ka varēsim veidot jaunas mazās grupiņas gan Rīgā, gan citās valstīs.

Brauciens satuvināja pašus latviešus savā starpā, tāpēc nākotnē arī būtu ļoti ieteicams sūtīt uz Formacion cilvēkus no dažādām Latvijas pilsētām.

Vēlies saņemt regulāru informāciju par LKSB? Raksti uz lksb.absolventi@gmail.com , norādot pilsētu, kurā dzīvo!